Kalendārs mani sauc

Andra Kalnozola romāna "Kalendārs mani sauc" centrālais tēls ir jauns vīrietis ar grūti definējamu garīgās veselības stāvokli. Brīžiem šķiet, ka viņa prāts strādā kā bērnam, citkārt – ka labāk nekā vairumam pieaugušo. Stāsta struktūru veido vietējās mazpilsētas mācītājam rakstītas vēstules, kurās galvenais varonis reflektē par savā dzīvē notiekošo, tādējādi iepazīstot pats sevi un apkārtējo pasauli. Nelaimīga iemīlēšanās viņu novedusi pie eksistenciālas nepieciešamības no galvas iemācīties katra kalendāra datumā svinamās vārdadienas, lai "nokļūtu tuvāk" iecerētajai meitenei, proti, – starp visiem vārdiem atrodams arī viņējais. Oskara jeb Kalendāra atmiņas īpatnības un spēja pārdabiski koncentrēties uz specifiskiem uzdevumiem ne tikai atklāj ļoti īpatnēju psiholoģisko varoņa portretu, bet arī dzen uz priekšu aizkustinošus, aizraujošus un uzjautrinošus notikumu pavērsienus. Kalnozola rakstības stilā apvienota dzejai radniecīga poētiskā pasaules uztvere, kas izpaužas spilgtā tēlainībā, un maģiskajam reālismam radniecīga atmosfēra. Vienlaikus to caurvij prasmīgi veidota sižeta struktūra un veikla stāsta dinamika. Autors spējis ap dzelžainu kodola koncepciju apvīt intimitāti veidojošas nianses, caur personīgām detaļām iedzīvināt tēlus un katru stāsta pavērsienu padarīt par atsevišķu piedzīvojumu, vienlaikus pārliecinoši kontrolējot radīto pasauli un uzturot intrigu. Grāmatas redaktors – Henriks Eliass Zēgners.