Tēvs

Šis ir dzīves romāns, jo vēsta manas ģimenes stāstu. Mana divvalodīgā latviešu-krievu ģimene kļuva par manu pārdomu objektu mēģinājumos noskaidrot patiesību zem vēstures plīvura, ko pāršņāpa aktuālais militārais konflikts tepat Eiropā. Pētot ģimenes atmiņas, daudzas no tām man vairs nebija pieejamas, jo manam tēvam diagnosticēja Alcheimera jeb aizmiršanas slimību, vienu no demences formām, kas pašreiz ir visizplatītākā saslimšana un nākotnē skars aizvien vairāk cilvēku visā pasaulē. Biedējoši ir apzināties, ka aizmiršana kļūs globāla, bet vēl šausminošāk ir pieredzēt, kā nepilnu simt gadu laikā vēsturiskā aizmiršana ir apglabājusi totalitārisma izraisītās traģēdijas.

Inga Žolude

Grāmatu varam lasīt kā aizraujošu kādas ģimenes drāmu, jo tā stāsta par tā sauktās jauktās ģimenes pieredzi, un jaukta ir jebkura ģimene - ne tikai tautības, bet arī savas vēsturiskās pieredzes ziņā. Varam grāmatā meklēt epizodes, kas uzjundīs mūsu pašu atmiņu, jo viena no laba literāra darba īpašībām ir būt par katalizatoru savas pieredzes pārdomāšanai. Cilvēku atmiņas mainās, mainoties pagātnes izpratnei, kur iepriekš apspiestas epizodes sāk spēlēt vadošās lomas, līdz tam dominējošos stāstus marginalizējot un padarot neērtus un aizmirstamus. Aizmiršana, kas ir viens no grāmatas vadmotīviem, ir klātesoša arī mums gan kā indivīdiem, gan kā sabiedrībai.

Kaspars Zellis, vēsturnieks