Andris un Kalna Klapētājs

Romāns stāsta par zēnu, kura attiecībās ar pasauli liela loma ir iztēlei. Viņš saskata apkārt noslēpumus, notic tam, ko pats ir iztēlojies, un aizrauj līdzi arī draugus Kārli un Dārtu. Visai noslēpumainā veidā pie viņa ierodas arī vecs vīrs, kuru Andris nav saticis kopš agras bērnības, bet joprojām sauc paša izgudrotā vārdā – par Kalna Klapētāju.

Andris vēlas aizbēgt no mājām un pierādīt vecākiem savu patstāvību, izsekot dīvainos “redzētājus”, kas sazinās ar neredzamo pasauli, palīdzēt Kārlim kaut ko uzzināt par mammu, kas aizgājusi no ģimenes. Viņš cenšas saprast Dārtu, kuras vecāki attiecības risina ar naudas un prestiža sacensību. Tomēr bieži viņa pārsteidzīgā rīcība noved pie kļūmēm un pārdzīvojumiem. Tad sarunu biedrs un atbalsts zēnam izrādās tieši Kalna Klapētājs un viņa suns Džeks. Kad bērni kopā ar Kalna Klapētāju dodas pārgājienā un negaidot apmaldās, viņu savādie piedzīvojumi nepadara pasauli mazāk noslēpumainu, tomēr ļauj to labāk saprast.

Grāmatas darbība norisinās ļoti konkrētās Pārdaugavas vietās, kuras pētījusi arī grāmatas ilustratore. Bērni bārsta tipiskus mūsdienu valodas piesārņojuma elementus, asprātīgās ilustrācijas sasaucas ar komiksu zīmēšanas paņēmieniem. Un tomēr grāmatai piemīt sapņa estētika – sapnis, kurā savijas zēna ilgas un nojausmas, izrādās ceļvedis notikumiem reālajā dzīvē.

Rakstnieks Osvalds Zebris (1975) publicējis divus stāstu krājumus un piecus romānus pieaugušajiem. Viņa romāns „Gaiļu kalna ēnā” (2014) godalgots ar Eiropas Savienības Literatūras balvu, bet romāns „Mežakaija” (2022) saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu. 2019. gadā iznāca Osvalda Zebra romāns pusaudžiem „Māra”, kas tika nominēts Jāņa Baltvilka balvai. Rakstnieks ir īstens Pārdaugavas iedzimtais, un tas atspoguļojas arī jaunajā grāmatā. Turklāt tās varonim Andrim piemīt spēja noticēt savai spilgtajai iztēlei – un arī Osvalds Zebris kādā intervijā atceras, ka spējis pats sev iestāstīt, kur Āgenskalnā aprakti vācu automāti, un bijis vīlies, kopā ar skolas draugiem tur rokot un neko neatrodot.

Māksliniece Elvīra Beķere (1997) ar ilustrācijām grāmatai “Andris un Kalna Klapētājs” ir gan ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, gan debitē grāmatu ilustrācijā. Māksliniece zīmējusi plakātus un žurnālu ilustrācijas, piedalījusies grafikas izstādēs, sadarbojas ar bērnu lasāmžurnālu „Lasis”, publicē Instagram mini komiksus un strādā pie savas pirmās komiksu grāmatas. Jelgavniece Elvīra grāmatu mākslā ielidojusi kā raķete, pārsteidzot ar ātrzīmēšanas un vizuālās stāstīšanas superspējām!

Grāmatas dizainu veidojis Artis Briedis.

Grāmatas tapšanu un izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.